vēstures zīmogs

Irlava (kādreizējā Valdheima)

Irlavā darbojas senākā lauku slimnīca Tukuma novadā. Slimnīcas labo slavu laika gaitā ir veidojuši tās izcilie mediķi ar savu profesionālo ārstniecības darbu un stingru, pat drosmīgu slimnīcas vadītāju rīcību izšķirīgajos un vēstures grūtajos brīžos - karu, varas maiņu un sabiedrisko strāvojumu juku laikos. Tai ir bagātīga vēsture pateicoties spējai laikus mainīties, reaģējot uz sabiedrības vajadzībām. Slimnīca ir ievērības cienīga ne tikai ar  savu unikālo dziedniecības vēsturi - pēckara gados nosaukta par lielāko un vislabāk iekārtoto lauku slimnīcu, bet arī ar mākslu, jo ievērības cienīga ir "Irlavas kolekcijas" izveide un Irlavas mākslas muzejs, kas 20. gadsimta četrdesmitajos gados bija vienīgais mākslas muzejs laukos. Zīmīgi ir tas, ka kolekcijas pirmās izstādes noritēja tur pat doktorāta ēkā, un to rīkotājs bija leģendāra personība ne tikai kā izcils ķirurgs un Irlavas Slimnīcas vadītājs (1923-1948) Krišjānis Katlaps (1892-1964), bet arī sabiedrības kontekstā - iesaistījies gandrīz visos svarīgākajos Irlavas sabiedriskās dzīves notikumos.

Irlava ļoti lepojas ar saviem dižgariem, kuriem pieskaitāms arī K. Katlaps, tādēļ vēlamies nodot mazu daļu īpašā stāstījuma arī jums:

"Uzbraucot pa vecu koku aleju Slimnīckalnā, ceļš ved gar veco doktorāta ēku, kura ārēji daudz nav mainījusies kopš 1850. gada. Doktorāta ēkā vienmēr dzīvojuši ārsti un vienmēr tur darbojusies slimnīcas virtuve, arī tagad, vienīgi pirmajā stāvā, daktera dzīvokļa telpās atrodas pansija, un istabas ir sadalītas atsevišķos dzīvokļos. No 1923. līdz 1948. gadam slimnīcu vadīja un doktorāta telpās dzīvoja Krišjānis Katlaps ar ģimeni. Daktera dzīvoklis pirmajā stāvā aizņēma piecas istabas. Mēbeles nebija īpaši izsmalcinātas, bet lietošanai ērtas, labu amatnieku darinātas. Kabinets šķita visomulīgākā telpa. Ērtos klubkrēslos varēja kavēties lasīšanā vai klausīties VEF radio ar Eiropas kartē atmirdzošām raidstacijām. Bieži klausījās aizliegto Londonas BBC. Dzīvokļa lielākajā istabā - zālē - stāvēja melns pianīno, bet pašu ļaudis to maz spēlēja. Kad sabrauca viesi, tad gan atradās gan spēlētāji, gan dziedātāji.

1939. gada februārī Rīgas Mākslas muzejā uz Francijas modernās mākslas izstādi K. Katlaps bija atvedis savus darbiniekus un nejauši saticis bijušo skolasbiedru no Dubultu ģimnāzijas laikiem - mākslinieku Ugu Skulmi, kurš bija interesants stāstītājs, un viņi kopā apskatījuši izstādi. Šī satikšanās raisījusi tālākas domas, un jau 1940. gada sākumā Irlavā daktera viesistabā (zālē) notika Rīgas mākslinieku un dažu Tukuma gleznotāju izstāde. Interese par notikumu bija liela, kaut izstāde bija tikai vienu dienu, bet vairums gleznu turpat Irlavā arī tika nopirktas. 

1942. gadā Irlavas doktorāta divās zālēs tika sarīkota nākamā Rīgas mākslinieku izstāde, kurā piedalījās 28 autori ar 60 darbiem. Arī šī izstāde noritēja sekmīgi, jau pirmajā dienā bija 300 apmeklētāju un pirkšanai tika aizrunāti gandrīz visi darbi. Ieejas maksa bija naudas ziedojums pēc paša ieskatiem, ar piezīmi, ka iegūtie līdzekļi tiks izlietoti topošajam muzejam. Dakteris Katlaps ziedojumu sarakstā parakstījies pirmais.

Juku laiku īstie darījumi notika nevis par naudu, bet apmaiņā pret pārtikas produktiem. No Irlavas uz Rīgu ceļoja miltu, putraimu un zirņu maisi, speķa un sviesta kilogrami, krējuma kannas, olas un citas labas lietas, uz Irlavu - gleznas, grafikas un tēlniecības darbi."

Tā veidojās pirmais lauku muzejs Latvijā."

Paldies Ilzei Putniņai par rakstu!
Ar pilnu rakstu var iepazīties šeit: www.rigaslaiks.lv